liekties
liekties liecos, liecies, liecas, pag. liecos darbības vārds; atgriezenisks
1.Zaudēt taisnumu (kāda spēka iedarbībā), iegūt lokveida formu.
PiemēriMakšķerkāts no zivs rāvieniem liecas.
1.1.Liekt savu augumu, vēršot tā augšdaļu lejup.
PiemēriLiecoties skart ar rokām grīdu.
2.Virzīties (kam apkārt) lokveidā; atrasties, būt novietotam lokveidā.
PiemēriStraume liecas ap ūdenī ieslīgušo alksni.
3.Pakļauties, pielāgoties.
PiemēriCilvēks, kas nemēdz liekties.