Paplašinātā meklēšana
Meklējam liekties.
Atrasts vārdos (12):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (63):
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- uzmesties Atbalstoties (ar elkoņiem, rokām u. tml.), uzliekties virsū (uz kā, kam).
- iztaisnoties Atliekties taisnam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- atslieties Atliekties taisnam.
- atgāzties Atliekties; atliekties, atbalstot augumu (kur, pret ko).
- pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko).
- savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
- sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus; arī saliekties (1).
- samesties Deformēties (piem., savērpties, saliekties); rasties bojājumam.
- riezties Griezties, vērpties, liekties (piem., par dēļiem).
- iekārties Ieliekties (kur iekšā); izliekties (ārā pa logu).
- izlocīties Izliekties (parasti dažādos virzienos).
- izkārties Izliekties tālu ārā (no kurienes).
- karāties logā izliekties tālu ārā pa logu.
- krist Kā ietekmē liekties, arī gāzties (zemē) – par augiem.
- iegrimt Lēnām ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
- noslīgt Lēni noliekties, noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām).
- līkt Liekt muguru, liekties (lejup, arī pāri kam).
- gumt Līkt, liekties.
- liekt deviņos līkumos Ļoti liekties.
- liekt trijos līkumos Ļoti liekties.
- liekt septiņos līkumos Ļoti liekties.
- ielīkt Mazliet ieliekties.
- pieliekties Mazliet noliekties, liecoties pietuvināt ķermeņa augšdaļu zemei.
- ieliekties Nedaudz izliekties; liecoties pavērsties uz iekšu, radot iedobumu (par priekšmetiem, to virsmu).
- ļukt Nepietiekama stingruma dēļ liekties uz leju, ļengani nokarāties.
- noļukt Nepietiekama stingruma dēļ noliekties uz leju, ļengani nokarāties.
- ļodzīties Neturoties, nespējot noturēties stingri, vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (par ķermeni, tā daļām).
- nolīkt Noliekties lokveidā uz leju – par augiem, to daļām.
- uzliekties Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam).
- sakrist veldrē noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- noslīgt Noliekties uz leju (no kāda smaguma).
- uzliekties Noliekties virsū (uz kā, kam) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- nolīkt Noliekties, arī tikt noliektam lokveidā (uz priekšu, uz leju, arī pāri kam, pār ko) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- noklanīties Noliekties.
- pārlīkt Pārliekties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
- pārkārties Pārliekties.
- pašķirties Pavirzīties, paliekties uz abām; tikt pašķirtam (1).
- uzlocīties Refleksīvs --> uzlocīt; uzliekties uz augšu.
- vilka kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
- salīkt Saliekt muguru, saliekties lejup (par cilvēku); saliekties lejup, tikt saliektam lejup (par ķermeni, tā daļām).
- salīkt Saliekties lejup (par augiem, to daļām).
- saveldrēties Saliekties stublājos tā, ka izveidojas veldre (par lakstaugu, biežāk graudaugu kopumu).
- sakumpt Saliekties, salīkt (par cilvēku, tā ķermeņa daļām, parasti muguru).
- samesties Saliekties, savilkties u. tml.
- sagumt Salīkt, saliekties; pazaudēt staltu, stingru stāju.
- palocīties Spēt, varēt pieliekties, locīties.
- salīkt Stipri ieliekties uz iekšu (no kāda smaguma) – parasti par priekšmetiem.
- sakņupt Stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām; stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties.
- saliekties deviņos līkumos Stipri saliekties.
- saliekties trijos līkumos Stipri saliekties.
- saliekties septiņos līkumos Stipri saliekties.
- saliekties desmit līkumos Stipri saliekties.
- uzkumpt Uzliekties virsū (uz kā, kam).
- klanīties Vairākkārt liekties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu.
- locīties Vairākkārt liekties, kustēties dažādos virzienos.
- līkņāt Vairākkārt pieliekties, noliekties (piem., ko meklējot); strādāt, ilgstoši noliecoties, pieliecoties.
- ielocīties Viegli, mazliet ieliekties (uz iekšu); tikt ieliektam, ielocītam (parasti neviļus).
- sliekties Virzīties, arī liekties, būt novietotam, atrasties (klāt, pāri, kādā virzienā u. tml.).
- nolaisties Vīstot noliekties (par augiem, to daļām).
- ļimt Zaudējot stingrumu, liekties lejup (piem., par augiem); tiekot grieztam, pļautam, krist.
- nolaist Zaudēt stingrumu un noliekties, nokarāties (par augiem, to daļām).
- dziļš Zemu (noliekties, saliekties, paklanīties u. tml.)
liekties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV