Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzlocīties
uzlocīties 3. pers. -lokās, pag. -locījās darbības vārds; atgriezenisks
1.Refleksīvs → uzlocīt; uzliekties uz augšu.
PiemēriKurpju purngali mazliet uzlocījušies.
2.Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
PiemēriLielceļš uzlocījās uzkalnā.