uzlūkot
uzlūkot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Pievērst skatienu (kādam, kam).
PiemēriVērīgi, cieši uzlūkot.
- Vērīgi, cieši uzlūkot.
- Īsi uzlūkot sarunbiedru.
- Laipni uzlūkot.
- Uzlūkot ar pateicības pilnu skatienu.
- Skaudīgi uzlūkojam citur uzsnigušo sniegu.
2.Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
PiemēriJuri Neikenu var uzlūkot par latviešu enciklopēdistu.
- Juri Neikenu var uzlūkot par latviešu enciklopēdistu.
- Uzlūkot romānu par autobiogrāfiskām piezīmēm.
- Uzlūkot vakarējo sarunu par joku.