Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzmākoņa
uzmākoņa [uzmàkuôņa] kopdz.: dat. v. -am, s. -ai lietvārds
Tas (piemēram, cilvēks, dzīvnieks), kas uzmācas.
PiemēriViņš ar savām pamācībām ir uzmākoņa.