uzmākt
uzmākt -mācu, -māc, -māc, pag. -mācu darbības vārds; transitīvs
Pakļaujot savai gribai, panākt, ka (kādam) pretēji (savām) vēlmēm, vajadzībai jāpieņem, jāatzīst (kas).
PiemēriUzmākt otram savu gribu.
- Uzmākt otram savu gribu.
- Uzmākt kādam savu parādību izpratni.
- Uzklausīt bērna viedokli un neuzmākt savus uzskatus.