palocīties
palocīties [palùocîtiês] -lokos, -lokies, -lokās, pag. -locījos atgriezenisks, darbības vārds
1.Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu; paklanīties (piem., sveicinot, pateicoties).
PiemēriIenākot istabā, viņš palocījās sanākušajiem.
2.Nedaudz, mazliet locīties.
PiemēriPalocīties vingrojot.
2.1.kopā ar: "spēt" vai "varēt" Spēt, varēt pieliekties, locīties.
PiemēriAiz sāpēm nevarēju palocīties.
3.Lokoties pavirzīties (kam) apakšā.
PiemēriČūska palocījās zem akmens.