palocīt
palocīt [paluôcît] -loku, -loki, -loka, pag. -locīju transitīvs, darbības vārds
palocījums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Pakustināt locītavā (ķermeņa daļu).
PiemēriPalocīt roku.
Stabili vārdu savienojumiPalocīt celi.
1.1.kopā ar: "varēt" vai "spēt" Spēt, varēt locīt.
PiemēriPirksti bija tā sapampuši, ka nevarēju palocīt.
1.2.Nedaudz noliekt.
PiemēriPalocīt galvu sveicienam.
Stabili vārdu savienojumiPalocīt galvu.
2.Nedaudz uzlocīt vai salocīt.
PiemēriPalocīt stieples galu uz augšu.