uzliekties
uzliekties -liecos, -liecies, -liecas, pag. -liecos darbības vārds; atgriezenisks
1.Refleksīvs → uzliekt; atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu.
PiemēriKurpēm purngali uzliekušies.
- Kurpēm purngali uzliekušies.
- Suņa astes gals nedaudz uzliecies uz augšu.
- Ceļš uzliecas uzkalnā.
2.Noliekties virsū (uz kā, kam) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
PiemēriJātnieks uzliecas uz zirga kakla.
- Jātnieks uzliecas uz zirga kakla.
- Uzliekties virsū sēdošam pasažierim.
2.1.Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam).
PiemēriĀbeles zars uzliecies uz nojumes.
- Ābeles zars uzliecies uz nojumes.