uzlēkt
uzlēkt -lecu [-lȩcu], -lec, -lec [-lȩc], pag. -lēcu darbības vārds
1.intransitīvs Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriUzlēkt uz tramvaja kāpnītēm.
1.1.pārnestā nozīmē Strauji paaugstināties (līdz kādai pakāpei).
PiemēriTemperatūra uzlēca līdz trīsdesmit deviņiem grādiem.
2.intransitīvs Strauji, pēkšņi piecelties.
PiemēriUzlēkt stāvus.
3.intransitīvs Strauji liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
PiemēriUzlēkt zirgam mugurā.
4.intransitīvs Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem); kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai.
PiemēriUzlec sarkanīga saule.
Stabili vārdu savienojumiUzlecošā zvaigzne. Uzlecošās saules zeme.
5.sarunvaloda, transitīvs Uzdejot (strauju deju).
PiemēriUzlēkt polku.
Stabili vārdu savienojumiUzlēkt uz auguma.