uzliekt
uzliekt -liecu, -liec, -liec, pag. -liecu transitīvs, darbības vārds
uzliekums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Liecot pavērst uz augšu (priekšmeta, arī ķermeņa daļu).
PiemēriUzliekt cepurei malas.
1.1. Tāds, kas ir izveidojies, arī izveidots ar lokveida uzvirzījumu uz augšu.
PiemēriUzliekts deguns.