uzliekt
uzliekt -liecu, -liec, -liec, pag. -liecu darbības vārds; transitīvs
uzliekums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Liecot pavērst uz augšu (priekšmeta, arī ķermeņa daļu).
PiemēriUzliekt cepurei malas.
1.1. Tāds, kas ir izveidojies, arī izveidots ar lokveida uzvirzījumu uz augšu.
PiemēriUzliekts deguns.