uzliekt
uzliekt -liecu, -liec, -liec, pag. -liecu darbības vārds; transitīvs
uzliekums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Liecot pavērst uz augšu (priekšmeta, arī ķermeņa daļu).
PiemēriUzliekt cepurei malas.
- Uzliekt cepurei malas.
- Uzliekt skārda plāksnes malu.
- Pēc krāsošanas uzliecu skropstu galus uz augšu.
- Īkšķis ar uzliektu galu.
1.1. Tāds, kas ir izveidojies, arī izveidots ar lokveida uzvirzījumu uz augšu.
PiemēriUzliekts deguns.
- Uzliekts deguns.
- Uzliekts putna knābis.
- Uzliekti kamanu slieču gali.
- Laiva ar uzliektu galu.