uzliekties
uzliekties -liecos, -liecies, -liecas, pag. -liecos atgriezenisks, darbības vārds
1.Refleksīvs → uzliekt; atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu.
PiemēriKurpēm purngali uzliekušies.
2.Noliekties virsū (uz kā, kam) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
PiemēriJātnieks uzliecas uz zirga kakla.
2.1.Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam).
PiemēriĀbeles zars uzliecies uz nojumes.