liekties
liekties liecos, liecies, liecas, pag. liecos atgriezenisks, darbības vārds
1.Zaudēt taisnumu (kāda spēka iedarbībā), iegūt lokveida formu.
PiemēriMakšķerkāts no zivs rāvieniem liecas.
1.1.Liekt savu augumu, vēršot tā augšdaļu lejup.
PiemēriLiecoties skart ar rokām grīdu.
2.Virzīties (kam apkārt) lokveidā; atrasties, būt novietotam lokveidā.
PiemēriStraume liecas ap ūdenī ieslīgušo alksni.
3.Pakļauties, pielāgoties.
PiemēriCilvēks, kas nemēdz liekties.