Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
liekuļot
-oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
Runāt, izturēties nepatiesi, savtīgi slēpjot savas īstās domas, nolūkus.
PiemēriNevajag liekuļot.