Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
liekuļot
liekuļot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
Runāt, izturēties nepatiesi, savtīgi slēpjot savas īstās domas, nolūkus.
PiemēriNevajag liekuļot.