liekt
liekt liecu, liec, liec, pag. liecu darbības vārds; transitīvs
liekums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) liecas, iegūst lokveida formu.
PiemēriLiekt sakarsēto metāla stieni.
1.1.Virzīt, vērst (ķermeņa daļu ) uz vienu vai otru pusi.
PiemēriLiekt ķermeņa augšdaļu uz leju.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas.
PiemēriGrūtības viņu nespēj liekt.
Stabili vārdu savienojumiLiekt deviņos līkumos. Liekt galvu (kāda priekšā). Liekt līkumu. Liekt loku. Liekt muguru.