Paplašinātā meklēšana
Meklējam liekt.
Atrasts vārdos (26):
Atrasts etimoloģijās (8):
- No angļu reflective, kam pamatā latīņu reflectere 'liekt atpakaļ; griezt atpakaļ'. (šķirklī reflektīvs)
- Krievu чобот 'zābaks ar papēdi un uzliektu purnu', kas savukārt aizgūts no tirku valodām. (šķirklī čabatas)
- Atvasinājums no liekt. Mehānikas termina nozīmē fiksēts 1922. gada "Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā". (šķirklī liece)
- No latīņu reflectere 'liekt atpakaļ; griezt atpakaļ'. (šķirklī reflektēt)
- No latīņu reflectere 'liekt atpakaļ; griezt atpakaļ' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī reflektometrs)
- No vācu Reflektor, franču réflecteur, kam pamatā ir latīņu reflectere 'liekt atpakaļ'. (šķirklī reflektors)
- No franču réplique, kam pamatā latīņu replicare 'atritināt atpakaļ, atliekt' . (šķirklī replika)
- No latīņu retorta 'atliekta atpakaļ'. (šķirklī retorte)
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Atrasts vārdu savienojumos (15):
Atrasts skaidrojumos (200):
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ, atlauzt (3).
- atmest Ar strauju kustību atvirzīt atpakaļ; atliekt atpakaļ.
- saraut Ar strauju kustību savilkt, saliekt (ķermeņa daļu).
- vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
- velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
- rags Ass, izliekts (kā) gals.
- uzmesties Atbalstoties (ar elkoņiem, rokām u. tml.), uzliekties virsū (uz kā, kam).
- atgāzt Atliekt atpakaļ (galvu); nedaudz atvirzīt (ķermeņa daļu).
- iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas).
- atsliet Atliekt taisnu, iztaisnot.
- atgāzt Atliekt, atvirzīt (piem., ko vertikālu horizontāli).
- iztaisnoties Atliekties taisnam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- atslieties Atliekties taisnam.
- atgāzties Atliekties; atliekties, atbalstot augumu (kur, pret ko).
- tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermenis balstās (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par dzīvniekiem).
- tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām vai uz ceļgaliem.
- nolīkt Atrodoties ilgāku laiku saliektā stāvoklī, kļūt sāpīgam, grūti atliecamam taisni (parasti par muguru, pleciem).
- pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko).
- trompete Augsta reģistra metāla pūšaminstruments ar puslodes veida iemuti, tievu cauruli, kas saliekta garenā cilpā, piltuvveida galu.
- zobens Aukstais tuvcīņas ierocis – ciršanai un duršanai paredzēts priekšmets ar samērā garu, taisnu vai izliektu abpusēji vai vienpusēji griezīgu asmeni un rokturi satveršanai, turēšanai.
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
- svīre Brūngani melns, bezdelīgai līdzīgs putns ar īsu, platu knābi, garākiem un slaidākiem spārniem, kas lidojumā izliekti kā sirpis.
- nokārties Būt tādam, kas ir vērsts vai noliekts uz leju (par ķermeņa daļām).
- lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
- panna Cepšanai cepeškrāsnī paredzēta taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām.
- panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
- savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
- sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus; arī saliekties (1).
- katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
- pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam), kas ir izliekta uz augšu.
- izkapts Darba rīks zāles vai labības pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
- slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
- noliece Darbība, process --> noliekt; leņķis, par kādu (kas) noliecas, ir noliecies.
- mugurene Daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, nedaudz noliektu stublāju, nokareniem zaļganbaltiem ziediem.
- ķeburs Dažādos virzienos izliekts veidojums.
- samesties Deformēties (piem., savērpties, saliekties); rasties bojājumam.
- nieru bļodiņa dobums nieres ieliektajā pusē.
- krimilde Ēdamā sēne ar baltu vai dzeltenīgu, lēzeni ieliektu vai piltuvveida cepurīti un baltu piensulu.
- vistene Ēdama sēne ar dzeltenu, izliektu cepurīti, kas klāta sīkām, aveņsarkanām zvīņām [Tricholomopsis rutilans].
- kuģēvele Ēvele ieliektu vai izliektu koka virsmu apstrādāšanai.
- riba Garens (nereti lokveidīgi izliekts) konstruktīvs vai savienojošs elements.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- riezties Griezties, vērpties, liekties (piem., par dēļiem).
- meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztas, retāk liektas līnijas.
- reflektors Iekārta, ierīce vai elements (staru, viļņu) atstarošanai; ieliekts spogulis vai ekrāns, kas atstaro gaismu.
- ielocīt Ieliekt, mazliet saliekt.
- sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem pirkstiem; arī dūre.
- iekārties Ieliekties (kur iekšā); izliekties (ārā pa logu).
- konkāvs Ieliekts, iedobts.
- loks Ierocis šaušanai ar bultām – elastīgs, ar stiegru saliekts stienis.
- iebuktēt Iespiest, ieliekt.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- uzmest kupri izliekt muguru uz augšu (par kaķi); saliekt muguru kūkumā (par cilvēku).
- uzmest kūkumu Izliekt muguru uz augšu (parasti par kaķi).
- mest kūkumu izliekt muguru.
- sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotajā.
- rags Izliekta stieņveida detaļa (piem., kā satveršanai, turēšanai).
- vērstuve Izliekta tērauda plāksne (buldozera, sniega tīrītāja) priekšgalā kā virzīšanai (piemēram, sniega, zemes) prom, nost.
- izlocīties Izliekties (parasti dažādos virzienos).
- izkārties Izliekties tālu ārā (no kurienes).
- karāties logā izliekties tālu ārā pa logu.
- pievilkties Izpildīt vingrinājumu – karājoties pie stieņa, vilkt savu ķermeni uz augšu, kamēr rokas ir saliektas.
- nolaist Izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu); pavērst uz leju (piem., acis, skatienu).
- izliekt Iztaisnot (ko saliektu).
- izgāzt Izvirzīt uz priekšu, izliekt.
- krist Kā ietekmē liekties, arī gāzties (zemē) – par augiem.
- veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- sapals Karpu dzimtas zivs ar slaidu, masīvu, samērā lielām zvīņām klātu ķermeni, sarkanu izliektu vēdera spuru un strupu purnu [Leuciscus cephalus].
- grāpis Katls (parasti no čuguna, ar apaļu izliektu dibenu).
- uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, plecu daļa; kļūt tādam, kas ir izliekts.
- sacietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt.
- sliece Koka vai metāla plakana līste ar uzliektu priekšējo galu un gludu apakšējo virsmu (ragavām, kamanām u. tml.).
- frīģiešu cepure konusveida cepure, kuras gals ir noliekts uz priekšu.
- ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī (uz labo pusi) saliektiem galiem; svastika.
- kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem – sena zīme, reliģiska rakstura simbols; ugunskrusts; svastika.
- lietuvainis Kuitalai līdzīgs sloku dzimtas brūnraibs bridējputns ar garām kājām, noliektu knābi un tumšām, garenām joslām uz galvas [Numenius phaeopus].
- fleksija Kustība, kuras laikā tiek saliekta locītava.
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu; uzsukāt.
- tiltiņš Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā – skaustam) atbalstoties pret pamatu.
- retorte Laboratorijas trauks ar garu, uz sāniem noliektu kaklu (piem., šķidrumu pārtvaicēšanai).
- saslauku lāpstiņa lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai.
- liekšķere Lāpstiņa, plātne u. tml. ar uzliektām sānu malām un rokturi; lāpsta ar šādām malām.
- šķīvis Lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa – liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai.
- iegrimt Lēnām ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
- noslīgt Lēni noliekties, noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām).
- sasvērt Leņķiski noliekt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
- meandrs Līdzenuma upes gultnes izliekums (līkums), kas izveidojies, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai – uz ieliekto krastu.
- atliekt Liecot iztaisnot; iztaisnot (to, kas bijis saliekts).
- paliekt Liecot nedaudz pavērst (ko kādā virzienā); nedaudz saliekt.
- klanīties liekt galvu un ķermeņa augšdaļu zemāk (piem., sveicinot, godinot).
- līkt liekt muguru, liekties (lejup, arī pāri kam).
- liekties liekt savu augumu, vēršot tā augšdaļu lejup.
- lauzt liekt tā, ka lūst un atdalās nost vai sadalās vairākās daļās.
- elipsoīds liekta virsma, kuru šķeļot ar plaknēm, iegūst elipses.
- līkt liekties (pāri kam, pār ko) – par augiem, to daļām.
- līkt liekties lejup (par augiem, to daļām, arī lokaniem priekšmetiem).
- līkt liekties lejup (par ķermeņa daļām).
- slīgt liekties lejup, arī svērties uz kādu pusi.
- veldrēties liekties tā, ka izveidojas veldre (par stiebraugu, zālaugu u. tml. kopumu).
- slīdēt liekties, arī tikt virzītam lēni, vienmērīgi lejup (par ķermeņa daļām, ķermeni).
- kārties liekties, karāties, būt izvirzītam (ārā no kurienes, pāri kam u. tml.).
- kumpt liekties, līkt; būt salīkušam.
- rauties liekties, vilkties (uz iekšu) – par ķermeņa daļām.
- svērties liekties.
- ūdensmīlis Liela, tumša ūdensvabole ar ovālu, virspusē stipri izliektu ķermeni.
- bifelis Liels vēršu dzimtas dzīvnieks ar spēcīgu kaklu, lielu galvu un lieliem, izliektiem ragiem.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni, kas rodas, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī, ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- gumt Līkt, liekties.
- lekāls Lineāls vai šablons liektu līniju zīmēšanai.
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piem., grafikā).
- aplocīt Lokot apņemt, apliekt, aptīt (ap ko, kam apkārt).
- nolocīt Lokot noliekt (kā) daļu.
- izlocīt Lokot panākt, ka (priekšmets, tā daļa) tiek izliekts (noteiktā leņķī).
- salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt (2).
- uzlocīt Lokot uzliekt (uz augšu).
- līkne Lokveidā liekta līnija; šāda iedomāta līnija, kas atbilst kāda veidojuma daļai, priekšmeta virzīšanās ceļam u. tml.
- liekt deviņos līkumos Ļoti liekties.
- liekt trijos līkumos Ļoti liekties.
- liekt septiņos līkumos Ļoti liekties.
- rokoko Mākslas, arhitektūras un modes stils (18. gs. Eiropā), kam raksturīga dekoratīva bagātība, rotaļība, izsmalcinātība, liektas līnijas un pasteļtoņi.
- ielīkt Mazliet ieliekties.
- pieliekt Mazliet noliekt.
- pieliekties Mazliet noliekties, liecoties pietuvināt ķermeņa augšdaļu zemei.
- zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi un stipri saliektiem nagiem.
- kornete Metāla pūšamais mūzikas instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
- trombons Metāla pūšaminstruments ar "U" veida izliektu kulisi un samērā zemu skaņu; bazūne.
- bazūne Metāla pūšaminstruments ar U veidā izliektu kulisi; trombons.
- kruķis Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī.
- ķelle Mūrnieka, apmetēja darbarīks – neliela lāpstiņa ar izliektu kātu un rokturi.
- saliecējmuskulis Muskulis, kura funkcija ir saliekt locītavu.
- trijstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; triangolo.
- trīsstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2); triangolo.
- veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- polo krekls nedaudz atdarāms krekls ar mīkstu, atliektu apkaklīti.
- ieliekties Nedaudz izliekties; liecoties pavērsties uz iekšu, radot iedobumu (par priekšmetiem, to virsmu).
- palocīt Nedaudz noliekt.
- ieliekt Nedaudz saliekt; liecot pavērst (uz iekšu), radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
- dakstiņš Neliela izliekta vai plakana māla plāksne (jumta segumam); kārniņš.
- savrupiene Neliels lokāls ģeogrāfisks komplekss, ģeogrāfiskās ainavas sastāvdaļa, kas aptver veselas izliektas vai ieliektas reljefa formas, piem., atsevišķu pauguru, ieplaku, ielejas nogāzi, terasi vai palieni.
- šņibītis Neliels vai vidēja lieluma sloku dzimtas putns ar pagaru, mazliet uz leju liektu knābi, kas ligzdo galvenokārt tundrā.
- ļukt Nepietiekama stingruma dēļ liekties uz leju, ļengani nokarāties.
- noļukt Nepietiekama stingruma dēļ noliekties uz leju, ļengani nokarāties.
- ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas).
- ļodzīties Neturoties, nespējot noturēties stingri, vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (par ķermeni, tā daļām).
- iecirst Noliekt galvu un piespiest zodu pie ķermeņa.
- pieguldīt Noliekt un piekļaut pie zemes (piemēram, labību).
- nokārt Noliekt, vērst uz leju (ķermeņa daļu).
- noklanīt Noliekt.
- nolīkt Noliekties lokveidā uz leju – par augiem, to daļām.
- uzliekties Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam).
- sakrist veldrē noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- noslīgt Noliekties uz leju (no kāda smaguma).
- uzliekties Noliekties virsū (uz kā, kam) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- nolīkt Noliekties, arī tikt noliektam lokveidā (uz priekšu, uz leju, arī pāri kam, pār ko) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- noklanīties Noliekties.
- nolieksnis Noliektnis.
- nošķiebt Novietot šķībi; noliekt (uz vienu pusi).
- menisks Optiskā lēca, kam viena virsma ir izliekta, otra – ieliekta.
- spoguļteleskops Optiskais teleskops, kura objektīvs ir ieliekts sfērisks vai parabolisks spogulis; reflektors [1] (2).
- saspraužamā adata ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā piestiprināšanai, saspraušanai); spraužamadata.
- spraužamadata Ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā saspraušanai, piestiprināšanai).
- vaigs Ovāli izliekta priekšmeta daļa.
- izsliet Pacelt, izstiept (uz augšu), arī atliekt (ķermeņa daļu).
- paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piem., paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
- paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piem., sveicinot, pateicoties); palocīties.
- palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu; paklanīties (piem., sveicinot, pateicoties).
- pārlīkt Pārliekties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
- pārkārties Pārliekties.
- izliekums Paveikta darbība --> izliekt; izliektā (priekšmeta, ķermeņa) daļa.
- pašķirt Pavirzīt, paliekt uz abām pusēm (piem., augus, to daļas), izveidojot šķirtni.
- pašķirties Pavirzīties, paliekties uz abām; tikt pašķirtam (1).
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piem., cauruļu nostiprināšanai, koka siju nostiprināšanai u. tml.
- paplāte Plāksne (piem., no koka, plastmasas, metāla) ar uzliektām malām ēdiena, trauku u. tml. novietošanai, pārnēsāšanai.
- plektrs Plāna, stingri saliekta metāla, kaula vai plastmasas plāksne, ar kuras tievo galu strinkšķinot ieskandina stīgas.
- sinerāma Platekrāna (panorāmas) kino sistēma ar stipri izliektu ekrānu.
- kāsis Priekšmets (piem., stienis) ar āķveida saliektu galu (kā uzkāršanai, iekabināšanai).
- skrapšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- raudzīties caur pieri raugoties uz kādu ar pieliektu galvu un augšup vērstu skatienu, paust naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi.
- izliekties Refl. --> izliekt.
- saliekties Refl. --> saliekt (1); tikt saliektam.
- uzliekties Refleksīvs --> uzliekt; atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu.
- uzlocīties Refleksīvs --> uzlocīt; uzliekties uz augšu.
- sirpis Roku darbarīks, piem., labības, zāles griešanai – rokturī iestiprināts, puslokā izliekts asmens ar sašaurinātu galu.
- vilka kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
- saritināties Saliekt ķermeni un cieši pievilkt pie tā locekļus, arī galvu (piem., guļot, sēžot) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; savilkt ķermeni lokos – par čūskām, tārpiem u. tml.
- salīkt Saliekt muguru, saliekties lejup (par cilvēku); saliekties lejup, tikt saliektam lejup (par ķermeni, tā daļām).
- saliekties kūkumā saliekt muguru.
- samest kūkumu saliekt muguru.
- samesties kūkumā saliekt muguru.
- uzmest kūkumu Saliekt muguru.
- izlocīties Saliekt un iztaisnot ķermeni, tā daļu (parasti dažādos virzienos).
- salīkt Saliekties lejup (par augiem, to daļām).
- saveldrēties Saliekties stublājos tā, ka izveidojas veldre (par lakstaugu, biežāk graudaugu kopumu).
- sakumpt Saliekties, salīkt (par cilvēku, tā ķermeņa daļām, parasti muguru).
Atrasts piemēros (136):
- saāķēt Abi vingrotāji saāķē elkoņos saliektās rokas.
- saliekties Airējot saliekties uz priekšu.
- aizliekties Aizliekties aiz galda.
- apliekt Apliekt skārdu ap vējdēļa augšmalu.
- mašīnizšuvums Ar mašīnizšuvumu var iegūt dažādas liektas un lauztas līnijas.
- noliektnis Atdalīt noliektni no mātesauga.
- atliekt Atliekt galvu un paskatīties debesīs.
- atliekt Atliekt ķermeņa augšdaļu sānis.
- atliekt Atliekt platmales malu.
- plecs Atliekt plecus.
- atliekt Atliekt saliekto naglu.
- atliekt Atliekt savāžamo nazi.
- atpūtināt Atliekt un atpūtināt muguru.
- atliekt Atliekt zaru sānis.
- rupjgrieznis Atliektais rupjgrieznis.
- ielodze Atvērt logu un izliekties pāri ielodzei.
- noliektnis Augu ieaudzēšana ar noliektņiem.
- bļitka Auklas galā smaga, liekta bļitka ar vienu vai diviem āķiem, nedaudz augstāk karinu vēl vienu, mazāku un vieglāku bļitku.
- ieliekt Automašīnai ieliekts spārns.
- bijīgs Bijīgi noliekt galvu.
- liekties Cilvēks, kas nemēdz liekties.
- noliekt Dakstiņi ar noliektām malām.
- iņ Daoismā iņ un jaņ attēlo ar divām aplī ietvertām liektām figūrām, vienu baltu, bet otru melnu, un katras figūras vidū atrodas pretējās krāsas punkts.
- paliekt Datora ekrānu iespējams paliekt uz priekšu vai aizmuguri.
- dziļš Dziļi noliekties pār slimnieka gultu.
- elegants Eleganti izliekt asti.
- saliekties Es nevaru saliekties.
- kupols Es šķiru zaļos paparžu vēdekļus un paceļu noliektos egļu zarus, zem kuriem var ieraudzīt baraviku brūnos kupolus.
- ieliekt Ēvele ieliektu virsmu apstrādei.
- saliekt Gadu nastas saliekta vecmāmiņa.
- ķēmīgs Galds ar ķēmīgi izliektām kājām.
- liekt Grūtības viņu nespēj liekt.
- ieliekt Ieliekt krūma zaru augsnē.
- ieliekt Ieliekta mala.
- virsma Ieliekta, izliekta virsma.
- savākt Ieliekts sfērisks spogulis savāc starus, kas krīt paralēli tā galvenajai optiskajai asij.
- iesakņot Iesakņot noliektu ogu krūma zaru.
- saliekt Iet taisnu muguru un nesaliektiem pleciem.
- pieliekt Ieziemojot pieliekt rožu stādus pie zemes.
- uzliekt Īkšķis ar uzliektu galu.
- priekšspārns Izbīdīt, noliekt lidmašīnas priekšspārnus.
- izliekt Izliekt galvu pa logu.
- izliekt Izliekt metāla stieni.
- izliekt Izliekt uzacu lokus.
- izliekt Izliekt zāģa zobus.
- savācējlēca Izliekta lēca ir lēca, kura gaismas starus sakopo, tāpēc to sauc arī par savācējlēcu.
- laukā Izliekties laukā pa logu.
- izliekties Izliekties pa logu.
- izliekts Izliekts mugurkauls.
- izliekts Izliekts rokturis.
- teltsveida Izliekts teltsveida jumts.
- izliekts Izliekts tilts.
- izmērdēt Jūs varat izmērdēt šīs kuslās miesas, šo stalto stāvu liekt..
- sutināt Kad dēļi bija izžuvuši, tos sutināja zemē ieraktā krāsnī, lai varētu pieliekt un piestiprināt kuģa karkasam.
- noliekt Knaibļu gali noliekti uz leju.
- atsliet Koks atslej noliekto galotni.
- izliekts Krēsls ar izliektu atzveltni.
- uzliekt Laiva ar uzliektu galu.
- liekt liekt galvu sāņus.
- kungs liekt galvu Tā Kunga Dieva priekšā.
- liekt liekt izsautētās klūgas.
- liekt liekt kāju celī.
- liekt liekt ķermeņa augšdaļu uz leju.
- liekt liekt sakarsēto metāla stieni.
- liekties liekties pāri margām.
- dzega Nams ar izliektām logu dzegām.
- atliekt Nevarēt atliekt pirkstus taisni.
- saliekt Nevaru saliekt kāju.
- noliekt Noliekt augumu uz priekšu.
- noliekt Noliekt galvu uz leju, uz sāniem, pie krūtīm.
- galva Noliekt galvu uz priekšu.
- noliekt Noliekt karogu uz priekšu pēdējā atvadu sveicienā.
- noliekt Noliekt mietu uz leju.
- pūpols Noliekt pūpola zaru.
- zeme Noliekties līdz zemei.
- mala Noliekties pār laivas malu.
- noliekties Noliekties pie katras puķītes.
- noliekties Noliekties pie zemes.
- sāniski Noliekties sāniski.
- paglāstīt Noliekties un paglāstīt suni.
- uzcelt Noliekties un uzcelt kastani.
- noliekties Noliekties, lai paglāstītu suņus.
- nosliekties Nosliekties par labu vienai vai otrai pusei.
- nosliekties Nosliekties vairāk uz atpūtu pie upes vai ezera.
- paliekt Paliekt galvu sāņus.
- paliekties Paliekties tuvāk sarunu biedram.
- priekša Paliekties uz priekšu, lai paceltu grozu.
- parabolisks Paraboliski ieliekta klints.
- pārliekt Pārliekt augumu pāri tilta margām.
- pārliekt Pārliekt stiepli.
- pārliekties Pārliekties pāri gultas malai.
- pārliekties Pārliekties pāri palodzei, galdam.
- treliņi Pārliekties pāt treliņiem.
- noliektnis Pavairot ērkšķogas ar noliektņiem.
- pieliekt Pieliekt galvu.
- pieliekties Pieliekties draudzenei pie auss.
- iešņākt Pieliekties pie auss un iešņākt.
- auss Pieliekties pie auss.
- tupus Pieliekties tupu, lai aprušinātu tomātu stādiņus.
- pieliekties Pieliekties tuvāk televizora ekrānam.
- ieliekt Platmale ar ieliektu dibenu.
- saliekt Saliekt asi.
- saliekt Saliekt cauruli.
- saliekt Saliekt loksnes perpendikulāri.
- kūkums Saliekt muguru pakalpīgā kūkumā.
- mugura Saliekt muguru.
- saāķēt Saliekt rokas elkoņos un saāķēt pirkstus.
- saliekt Saliekt rokas elkoņos.
- lokveida Saliekt stieni lokveidā.
- saliekt Saliekt stieni.
- kāsis Saliekt stieples galu kāsī.
- saliekt Saliekt stīpu grozam.
- saliekt Saliekta karote.
- saliekt Saliektas naglas.
- simt Saliekties simt līkumos.
- sirpjveida Saliekties sirpjveidā.
- līkums Sāpēs saliekties līkumā.
- izliekt Sastrādātos pirkstus bija grūti izliekt taisnus.
- sliekties Sliekties mātei pretī, lai apkamptu.
- smags Smagi noliekt galvu.
- saliekt Suņa aste augstu gaisā, saliekta asā leņķī.
- taisnot Taisnot saliekto stangu.
- tinis Tiņa pakaļkājas ir garākas par priekšējām, tāpēc dzīvnieka mugura ir izliekta.
- uzliekt Uzliekt cepurei malas.
- uzliekt Uzliekt skārda plāksnes malu.
- uzliekt Uzliekti kamanu slieču gali.
- uzliekties Uzliekties virsū sēdošam pasažierim.
- uzliekt Uzliekts deguns.
- uzliekt Uzliekts putna knābis.
- sliekties Vecais šķūnis sācis sliekties uz vienu pusi.
- noliekt Vējā noliekti koki.
- saliekties Viegli saliekties ceļgalos.
- viegliņām Vieglītēm pieliekties.
- noliektnis Vīnkoku, rododendru noliektņi.
- saliekt Viņš guļ uz sāniem, ar saliektu kaklu.
- virsdegune Zema, izliekta virsdegune.
liekt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV