apliekt
apliekt -liecu, -liec, -liec, pag. -liecu transitīvs, darbības vārds
apliekties atgriezenisks, darbības vārds
apliekums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Liecot virzīt (kā malu, galu ap ko, kam apkārt).
PiemēriApliekt skārdu ap vējdēļa augšmalu.
2.Apiet, apskriet, apbraukt (parasti ar līkumu, loku).
PiemēriRiteņbraucēji aplieca līkumu ap ezeru.