apliekt
apliekt -liecu, -liec, -liec, pag. -liecu darbības vārds; transitīvs
apliekties darbības vārds; atgriezenisks
apliekums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Liecot virzīt (kā malu, galu ap ko, kam apkārt).
PiemēriApliekt skārdu ap vējdēļa augšmalu.
2.Apiet, apskriet, apbraukt (parasti ar līkumu, loku).
PiemēriRiteņbraucēji aplieca līkumu ap ezeru.