apliecība
apliecība lietvārds; sieviešu dzimte
Dokuments, kas apliecina kādu faktu, tiesības u. tml.
PiemēriSkolēna apliecība.
- Skolēna apliecība.
- Laulības apliecība.
- Saņemt autovadītāja apliecību.
- Izsniegt ieroča nēsāšanas apliecību.
- Pagarināt darba apliecību.
Stabili vārdu savienojumiDzimšanas apliecība. Gatavības apliecība.
- Dzimšanas apliecība — oficiāls dokuments, kurā norādīts bērna vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, kā arī ziņas par vecākiem.
- Gatavības apliecība — novecojis atestāts par vidējo izglītību.
- Miršanas apliecība — oficiāls dokuments, kurā norādīts mirušās personas vārds, uzvārds, miršanas datums un vieta, kā arī nāves cēlonis.
Stabili vārdu savienojumiNabadzības apliecība. Ticības apliecinājums. Ticības apliecība.
- Nabadzības apliecība idioma — fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju.
- Ticības apliecinājums — joma: reliģija noteiktā formā izteikts paziņojums par savu ticību Dievam; kredo.
- Ticības apliecība — īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums.