aplēkt
aplēkt -lecu [-lȩcu], -lec, -lec [-lȩc], pag. -lēcu darbības vārds; intransitīvs
1.Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriZaķis aplēca ap ābeli.
- Zaķis aplēca ap ābeli.
- Jautrā polkas solī trīs reizes aplecu apkārt noliktajiem maisiem.
- Sportisti trenējoties aplēca apkārt sporta zālei.