Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aplēkt
aplēkt -lecu [-lȩcu], -lec, -lec [-lȩc], pag. -lēcu darbības vārds; intransitīvs
1.Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriZaķis aplēca ap ābeli.
  • Zaķis aplēca ap ābeli.
  • Jautrā polkas solī trīs reizes aplecu apkārt noliktajiem maisiem.
  • Sportisti trenējoties aplēca apkārt sporta zālei.
1.1.formā: trešā persona Sapārot.
PiemēriBullis aplēca govi.
  • Bullis aplēca govi.