Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzķemmēt
uzķemmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu; uzsukāt.
PiemēriUzķemmēt matus pakausī uz augšu un saspraust.
  • Uzķemmēt matus pakausī uz augšu un saspraust.
  • Uzķemmēt uzacu matiņus uz augšu.
  • Pēc tīrīšanas viegli uzķemmēt paklāju.
  • pārnestā nozīmē Censties uzķemmēt savu pašapziņu.
1.1.Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
PiemēriUzķemmēt matus pāri acīm.
  • Uzķemmēt matus pāri acīm.