āķis
āķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Veidojums ar uzliektu galu (priekšmetu sasaistīšanai, piestiprināšanai, uzkabināšanai u. tml.).
PiemēriCeltņa āķis.
- Celtņa āķis.
- Metāla āķis.
- Piestiprināt virvi pie āķa.
- Iedzīt klintī āķus.
Stabili vārdu savienojumiPaķert uz āķa.
- Paķert uz āķa sarunvaloda — pazoboties par kādu.
1.1.Šāds veidojums zivju ķeršanai.
PiemēriMakšķeres āķis.
- Makšķeres āķis.
- Uzlikt ēsmu uz āķa.
- Noņemt zivi no āķa.
2.Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
PiemēriLūk, kur tas āķis!
- Lūk, kur tas āķis!
- Matemātikas uzdevumā ielikts kāds āķis.
- Tur vajag būt kādam āķim.
Stabili vārdu savienojumiĀķis lūpā. Izmest āķi.
- Āķis lūpā idioma — saka par situāciju, kad kādam ir radusies interese par kaut ko.
- Izmest āķi idioma — sarunvaloda mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.