zems
zems [zȩ̀ms] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
zema [zȩma] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
zemi [zȩmi] apstākļa vārds
zemu [zȩmu] apstākļa vārds
zemums [zȩmùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir samērā mazs atstatums no apakšas līdz augšai; tāds, kas atrodas samērā nelielā atstatumā no zemes; pretstats: augsts.
PiemēriZems galds.
- Zems galds.
- Zems sols.
- Zema sēta.
- Kurpes ar zemiem papēžiem.
- Automašīna ar zemu šasiju.
- Zemās grīdas tramvajs.
- Zemi griesti.
- Zem smagā sniega zari nolīkuši pavisam zemu.
1.1.Tāds, kam ir mazs augums; tāds, kam ir īsas kājas.
PiemēriZems, drukns vīriņš.
- Zems, drukns vīriņš.
- Taksis ir zems, garš suns.
1.2.formā: noteiktā galotne Tāds, kas nesasniedz parasto, piem., savas dzimtas, sugu, šķirņu augstumu.
PiemēriZemie ķirši.
- Zemie ķirši.
- Zemās ābeles.
1.3.Tāds, kas atrodas šķietami tuvu zemei (piemēram, par mākoņiem, debesīm); tāds, kas atrodas tuvu horizontam (par sauli, mēnesi, zvaigznēm).
PiemēriZemi mākoņi.
- Zemi mākoņi.
- Zemas debesis.
- Mēness atrodas zemu pie horizonta.
- Saule slīd arvien zemāk un zemāk.
1.4.Tāds, kas attiecībā pret pārējo reljefa daļu atrodas lejā, ieplakā (par vietu, platību).
PiemēriZema pļava.
- Zema pļava.
- Māja uzbūvēta zemā vietā.
Stabili vārdu savienojumiZemais purvs.
- Zemais purvs — purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu – zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
1.5.formā: apstākļa vārds Tā, ka (kas) ir noliekts, novilkts virzienā uz leju.
PiemēriVīrs sēž, zemu noliecis galvu.
- Vīrs sēž, zemu noliecis galvu.
- Kapuce nolaista zemu pār acīm.
2.Tāds, kas nesasniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi u. tml.; neliels, neievērojams.
PiemēriZems ūdens līmenis.
- Zems ūdens līmenis.
- Zems asinsspiediens.
- Zems enerģijas patēriņš.
- Zema temperatūra.
- Zemas cenas.
- Zema ražība.
- Zems atalgojums.
2.1.Tāds, kas (kādā skalā, gradācijā) ir zem vidējā līmeņa.
PiemēriZema atzīme.
- Zema atzīme.
- Zems reitings.
- Zemi rezultāti.
- Zems dzīves, kultūras līmenis.
- Sportisti sacensībās palikuši zemās vietās.
2.2.Nepietiekams, neapmierinošs.
PiemēriZema pašapziņa.
- Zema pašapziņa.
Stabili vārdu savienojumiNovērtēt pretinieku par zemu.
- Novērtēt pretinieku par zemu — nepietiekami novērtēt.
3.Tāds, kam nav nozīmīgs, atbildīgs, arī noteicošs amats vai stāvoklis (sabiedrībā, dienestā u. tml.).
PiemēriZema ranga ierēdnis.
- Zema ranga ierēdnis.
- Viņš izturējās pret mani kā zemākas šķiras cilvēku.
- Nebija pieņemts, ka vācu baroni precētos ar zemākas kārtas ļaudīm.
3.1.Necils, neievērojams u. tml.
PiemēriBūt zemās domās par sevi.
- Būt zemās domās par sevi.
4.Tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (piem., par vārdiem, izteicieniem, stilu); literārās valodas normām neatbilstošs.
PiemēriVienkāršrunas līdzekļiem tuvi ir vulgārismi – tie veido zema stila apakšējo slāni.
- Vienkāršrunas līdzekļiem tuvi ir vulgārismi – tie veido zema stila apakšējo slāni.
5.Tāds, kam ir neliels svārstību skaits sekundē; tāds, kas ietver skaņas no lielās oktāvas uz leju (par skaņu, balsi).
PiemēriZems tembrs.
- Zems tembrs.
- Fagots ir zema reģistra pūšamais instruments.
- Dziedāt zemā balsī.
5.1.sarunvaloda Tāda (skaņa), kas ietilpst lielajā oktāvā.
PiemēriZemais do.
- Zemais do.
6.Tāds, kas ir negodīgs, cietsirdīgs, zemisks.
PiemēriZems cilvēks.
- Zems cilvēks.
6.1.Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriZema morāle.
- Zema morāle.
Stabili vārdu savienojumiNolaisties tik zemu. Zemā lobēlija. Zemāks par zemi. Zemu krist. Zemu krist (kāda) acīs.
- Nolaisties tik zemu idioma — 1. Rīkoties neatbilstoši savam (parasti iedomātajam) augstajam stāvoklim.2. Darīt (ko) nepieņemamu, rīkoties pretēji saviem morāles principiem.
- Zemā lobēlija — viengadīgs krāšņumaugs ar sīkām lapām un zilganiem, baltiem vai sārtiem ziediem.
- Zemāks par zemi idioma — ļoti pazemīgs; ar ļoti zemu pašnovērtējumu.
- Zemu krist idioma — zaudēt cieņu, pagrimt.
- Zemu krist (kāda) acīs — zaudēt savu labo slavu, reputāciju pēc kāda uzskatiem, vērtējuma.