zempūtis
zempūtis [zȩ̀mpùtis] -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
Vējš, kas pūš tuvu zemei.
PiemēriZempūtis sviež sejā smalku sniegu.
- Zempūtis sviež sejā smalku sniegu.
- Zempūtis aizvilcis ciet visus ceļus.
- Zempūtis ir, kad vējš paceļ sniegu no zemes un nes pa gaisu.