ķeburs
ķeburs [ķȩbùrs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dažādos virzienos izliekts veidojums.
PiemēriDīvains ķeburs.
- Dīvains ķeburs.
- Zara ķeburs.
1.1.Dažādi izlocīta, lauzīta līnija; neveikli, neskaidri uzrakstīts burts.
PiemēriVilkt uz lapas visādus ķeburus.
- Vilkt uz lapas visādus ķeburus.
- Grūti salasīt viņa ķeburus.