ķauķītis
ķauķītis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dem. → ķauķis.
2.Ķauķu apakšdzimtas sīks dziedātājputns ar olīvzaļu vai dzeltenzaļu apspalvojumu un mazu, smailu knābīti.
PiemēriZaļais ķauķītis.
Stabili vārdu savienojumiĶauķīšu ģints.