Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ķauķis
ķauķis lietvārds; vīriešu dzimte
Neliels mušķērāju dzimtas dziedātājputns ar tumšpelēku vai brūnganu mugurpuses apspalvojumu un gaišāku vēderpusi, kas ligzdo tuvu zemei.
PiemēriBrūnspārnu ķauķis.
Stabili vārdu savienojumiĶauķu apakšdzimta. Ķauķu ģints.