nokārties
nokārties -karos, -karies, -karas, pag. -kāros atgriezenisks, darbības vārds
1.formā: trešā persona Būt vērstam, stiepties ar nepiestiprināto daļu uz leju.
PiemēriIzžautā veļa nokārusies gandrīz līdz zemei.
1.1.Būt tādam, kas ir vērsts vai noliekts uz leju (par ķermeņa daļām).
PiemēriRoka nokārusies pār gultas malu.
2.Būt bez nepieciešamā sprieguma un stiepties lokveidā uz leju.
PiemēriZemu nokārušies vadi.
2.1.Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju, pāri kam u. tml. (par ķermeņa daļām).
PiemēriNokārušās krūtis.
3.Piekārt, uzkārt sev (ko) lielākā daudzumā.
PiemēriNokārties ar ieročiem.