nokārtot
nokārtot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Kārtojot (piem., kādu jautājumu, attiecības) panākt vēlamo rezultātu.
PiemēriNokārtot problēmas.
- Nokārtot problēmas.
- Nokārtot strīdu mierīgā ceļā.
1.1.Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piem., kādā norisē).
PiemēriNokārtot savu dzīvi.
- Nokārtot savu dzīvi.
- Nākotne viņai bija nokārtota.
2.Izdarīt nepieciešamās darbības, lai (kas) būtu, realizētos.
PiemēriNokārtot apdrošināšanu, viesnīcas rezervēšanu.
- Nokārtot apdrošināšanu, viesnīcas rezervēšanu.
- Nokārtot darījumu.
- Nokārtot aizdevumu.
Stabili vārdu savienojumiNokārtot dabiskās vajadzības.
- Nokārtot dabiskās vajadzības — atbrīvot urīnpūsli vai zarnas no to satura.
2.1.Panākt, ka (kas, piem., dokuments) tiek izveidots, izpildīts atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
PiemēriNokārtot dokumentus.
- Nokārtot dokumentus.
- Nokārtot pie notāra testamentu.
Stabili vārdu savienojumiNokārtot formalitātes.
- Nokārtot formalitātes — izpildīt noteiktās prasības, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
3.Samaksāt; izpildīt.
PiemēriNokārtot ikmēneša maksājumus.
- Nokārtot ikmēneša maksājumus.
- Nokārtot saistības bankā.
Stabili vārdu savienojumiNokārtot parādu.
- Nokārtot parādu — atdot parādu.
4.Kārtot (eksāmenu, ieskaiti u. tml.) un saņemt pozitīvu vērtējumu.
PiemēriNokārtot valsts eksāmenus.
- Nokārtot valsts eksāmenus.
Stabili vārdu savienojumiNokārtot sesiju.
- Nokārtot sesiju — nokārtot sesijas laikā paredzētās ieskaites un eksāmenus.
4.1.Kārtot eksāmenu, ieskaiti u. tml. (kādā mācību priekšmetā) un saņemt pozitīvu vērtējumu.
PiemēriNokārtot fiziku, matemātiku.
- Nokārtot fiziku, matemātiku.