nokārtoties
nokārtoties 3. pers. -ojas, pag. -ojās atgriezenisks, darbības vārds
1.Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai; tikt nokārtotam, atrisinātam.
PiemēriPamazām dzīve sāk nokārtoties.
2.Atbrīvoties no urīnpūšļa vai zarnu satura.
PiemēriAiziet nokārtoties.