nokārtoties
nokārtoties 3. pers. -ojas, pag. -ojās darbības vārds; atgriezenisks
1.Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai; tikt nokārtotam, atrisinātam.
PiemēriPamazām dzīve sāk nokārtoties.
- Pamazām dzīve sāk nokārtoties.
- Laika gaitā attiecības nokārtojās.
- Jautājums nokārtojās pats no sevis.
- Gan viss nokārtosies!
2.Atbrīvoties no urīnpūšļa vai zarnu satura.
PiemēriAiziet nokārtoties.
- Aiziet nokārtoties.
- Pirms iziešanas no mājas nokārtoties.
- Kucēns nokārtojies.