nokārties
nokārties -karos, -karies, -karas, pag. -kāros darbības vārds; atgriezenisks
1.formā: trešā persona Būt vērstam, stiepties ar nepiestiprināto daļu uz leju.
PiemēriIzžautā veļa nokārusies gandrīz līdz zemei.
- Izžautā veļa nokārusies gandrīz līdz zemei.
- Zemu nokārušies vītola zari.
1.1.Būt tādam, kas ir vērsts vai noliekts uz leju (par ķermeņa daļām).
PiemēriRoka nokārusies pār gultas malu.
- Roka nokārusies pār gultas malu.
- ..viņas skaistā galva bij nokārusies kā aizšautai dūjai.
2.Būt bez nepieciešamā sprieguma un stiepties lokveidā uz leju.
PiemēriZemu nokārušies vadi.
- Zemu nokārušies vadi.
2.1.Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju, pāri kam u. tml. (par ķermeņa daļām).
PiemēriNokārušās krūtis.
- Nokārušās krūtis.
- Nokārušies vaigi.
- Nokāries vēders.
3.Piekārt, uzkārt sev (ko) lielākā daudzumā.
PiemēriNokārties ar ieročiem.
- Nokārties ar ieročiem.
- Ar medaļām nokāries pensionārs.
- Staigā, ķēdēm nokāries.