nokarot
nokarot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Piedalīties karā, būt iesaistītam karadarbībā.
PiemēriNokarot pa Kurzemes katlu.
- Nokarot pa Kurzemes katlu.
- Nokarot no Polijas līdz Berlīnei.
- Ar šo karaspēka daļu veterāns nokaroja līdz kara beigām.
1.1.transitīvs Piedalīties karā, būt iesaistītam karadarbībā (kādu laiku).
PiemēriNokarot divus gadus starptautiskās misijas karaspēkā.
- Nokarot divus gadus starptautiskās misijas karaspēkā.
- Vectēvs visu kara laiku bija nokarojis partizānos.