nokapāt
nokapāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Kapājot (1) atdalīt nost.
PiemēriNokapāt ledu no ietves.
- Nokapāt ledu no ietves.
2.Sitot, cērtot notriekt zemē (augus, to daļas); pavirši, nemākulīgi nopļaut.
PiemēriNokapāt dadžus.
- Nokapāt dadžus.
- Viņa mēģina ar izkapti nokapāt kādu strēķīti zāles.
3.formā: trešā persona Kapājot (3) sabojāt, iznīcināt (ko) – par krusu.
PiemēriKrusa nokapājusi sējumus.
- Krusa nokapājusi sējumus.