nokaļķot
nokaļķot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Kaļķot2 un pabeigt kaļķot.
PiemēriNokaļķot augļu kokus.
- Nokaļķot augļu kokus.
- Ābeļu stumbri nokaļķoti balti.
2.Kaļķot2 un pabeigt kaļķot.
PiemēriNokaļķot skābās augsnes.
- Nokaļķot skābās augsnes.
- Nokaļķot atsevišķas platības.