Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nokāpt
nokāpt -kāpju, -kāp, -kāpj, pag. -kāpu darbības vārds; intransitīvs
1.Kāpjot nonākt, nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
PiemēriNokāpt pa kāpnēm lejā.
  • Nokāpt pa kāpnēm lejā.
  • Nokāpt pagrabā pēc kartupeļiem.
  • Nokāpt lejā pie upes.
  • pārnestā nozīmē Nokāps no debesīm Zvaigzne, Tevī Gaisma lai dzimst!
1.1.Kāpjot, liekot soli lejup, nonākt zemē (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNokāpt no tribīnes.
  • Nokāpt no tribīnes.
  • Nokāpt no mājas sliekšņa.
Stabili vārdu savienojumiNokāpt krastā. Nokāpt malā. Nokāpt no kuģa.
  • Nokāpt krastā1. Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.2. Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
  • Nokāpt malā1. Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.2. Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
  • Nokāpt no kuģa1. Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.2. Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
1.2.Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNokāpt nost no paklāja.
  • Nokāpt nost no paklāja.
  • Kā nokāp no ceļa, tā dubļos iekšā.
2.Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNokāpt no koka.
  • Nokāpt no koka.
  • Nokāpt no siena vezuma.
  • Nokāpt no zirga.
  • Zēns nokāpa no velosipēda.
Stabili vārdu savienojumiKā no žurnāla vāka nokāpis. Nokāpt no korķa. Nokāpt no plosta.