nokare
nokare [nuõkare] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Izvirzījums (piem., klintij), kas ir vērsts uz leju; pārkare.
PiemēriKlints nokare.
- Klints nokare.
- Zem krasta nokares bija dzīvnieku alas.
1.1.Jumta pārkaru mala.
PiemēriMājas jumta nokare.
- Mājas jumta nokare.
2.Novirze uz leju starp (kā) piestiprinājuma vietām.
PiemēriElektrolīnijas vadu nokare.
- Elektrolīnijas vadu nokare.
- Ķēdes nokare.