Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nokārt
nokārt -karu, -kar, -kar, pag. -kāru transitīvs, darbības vārds
1.Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriVisas sienas nokārtas ar fotogrāfijām.
2.Noliekt, vērst uz leju (ķermeņa daļu).
PiemēriNokārt kājas pār ratu malu.
2.1.pārnestā nozīmē Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piem., zari, augļi) – par augiem.
PiemēriKarstajā saulē ziedi nokāra galviņas.
Stabili vārdu savienojumiDegunu nokāris. Nokārt degunu. Nokārt galvu.