lauzt
lauzt laužu, lauz, lauž, pag. lauzu transitīvs, darbības vārds
lauzums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Liekt tā, ka lūst un atdalās nost vai sadalās vairākās daļās.
PiemēriLauzt jasmīnu zarus.
Stabili vārdu savienojumiLauzta līnija. Lauztā intonācija.
1.1.Spēcīgi liekt (parasti ķermeņa daļas).
PiemēriLauzt rokas aiz muguras.
1.2.Gūstot traumu, bojāt (kaulu) tā, ka (tas) salūst.
PiemēriLauzt atslēgas kaulu.
2.Sitot, triecot (piem., ar smagu priekšmetu), atdalīt, dalīt, šķelt.
PiemēriLauzt veco grīdu, sienas.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka atdalās, sadalās, sašķeļas.
PiemēriLauzt ledu.
2.2.Izkustināt un celt laukā no zemes (celmus, akmeņus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
PiemēriLauzt celmus.
2.3.Ar spēku, vardarbīgi atvērt, dabūt vaļā.
PiemēriNācās lauzt durvis.
3.Nevērīgi lietojot, bojāt, padarīt nederīgu.
PiemēriLauzt rotaļlietas.
4.Pārtraukt, izbeigt.
PiemēriLauzt vecās tradīcijas.
Stabili vārdu savienojumiLauzt līgumu. Lauzt streiku.
4.1.Strauji, pēkšņi pārvarēt, apspiest (piem., kādu tieksmi, īpašību).
PiemēriLauzt ietiepību, pašpārliecinātību.
5.formā: trešā persona Izraisīt trulas, smeldzošas sāpes; būt šādai sāpju sajūtai.
PiemēriLauž kaulus.
Stabili vārdu savienojumiDarbs kaulus nelauž. Lauzt ceļu. Lauzt gaismu. Lauzt kaklu. Lauzt šķēpus. Lauztā sirds.