Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
lauzīties
lauzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ilgstoši nebūt ar mieru, nepiekrist (kam).
PiemēriIlgi lauzīties.
  • Ilgi lauzīties.
  • Nav ko lauzīties!
2.Nopūlēties.
PiemēriKaimiņi lauzījās ap savu durvju atslēgu.
  • Kaimiņi lauzījās ap savu durvju atslēgu.
2.1.Ar grūtībām censties iemācīties.
PiemēriLauzīties glītrakstīšanā.
  • Lauzīties glītrakstīšanā.
2.2.Ar grūtībām, kļūdaini runāt (citā valodā).
PiemēriLauzīties krieviski.
  • Lauzīties krieviski.
  • Savulaik krievu augstākā sabiedrība lauzījās franču mēlē.