lauzīties
lauzīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ilgstoši nebūt ar mieru, nepiekrist (kam).
PiemēriIlgi lauzīties.
- Ilgi lauzīties.
- Nav ko lauzīties!
2.Nopūlēties.
PiemēriKaimiņi lauzījās ap savu durvju atslēgu.
- Kaimiņi lauzījās ap savu durvju atslēgu.
2.1.Ar grūtībām censties iemācīties.
PiemēriLauzīties glītrakstīšanā.
- Lauzīties glītrakstīšanā.
2.2.Ar grūtībām, kļūdaini runāt (citā valodā).
PiemēriLauzīties krieviski.
- Lauzīties krieviski.
- Savulaik krievu augstākā sabiedrība lauzījās franču mēlē.