lauva
lauva kopdz.: dat. v. -am, s. -ai lietvārds
1.Liels kaķu dzimtas plēsīgs zīdītājs ar spēcīgu ķermeni, dzeltenīgu spalvu un garām krēpēm (tēviņiem), ko simboliski uzskata par zvēru karali [Leo leo].
PiemēriLauvu tēviņš, mātīte.
1.1.pārnestā nozīmē, attiecina uz abu dzimšu personām Cilvēks, kas (kur, kādā jomā) ir vislabākais, galvenais.
PiemēriSkatuves lauva.
Stabili vārdu savienojumiSalonu lauva.
2.formā: īpašvārds Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
Stabili vārdu savienojumiKā lauva. Lauvas tiesa. Lauvu bedre. Raustīt lauvu aiz ūsām.