Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nolocīt
nolocīt [nùolùocît] -loku, -loki, -loki, pag. -locīju darbības vārds; transitīvs
1.Lokot noliekt (kā) daļu.
PiemēriNolocīt malas.
  • Nolocīt malas.
  • Nolocīt stieples galu.
  • Nolocīt svārkiem apakšmalu.
  • Nolocīt papīra lapai stūrīti.
1.1.Lokot, noliecot uz leju, nomainīt (kā) stāvokli.
PiemēriNolocīt apkakli.
  • Nolocīt apkakli.
  • Nolocīt piedurkņu galus.
  • Nolocīt cepures malas.
  • Nolocīt automašīnas aizmugurējos sēdekļus.
2.sarunvaloda Noēst (parasti ar lielu apetīti).
PiemēriNolocīt visas sviestmaizes.
  • Nolocīt visas sviestmaizes.
  • Nolocīt pusi vistas.
  • Vienā paņēmienā nolocīt milzīgu picu.