nolīņāt
nolīņāt 3. pers. -ā, pag. -āja darbības vārds; intransitīvs
1.Iesākt līņāt un pārstāt līņāt.
PiemēriNolīņāja sīks lietutiņš.
- Nolīņāja sīks lietutiņš.
1.1.Līņāt (kādu laikposmu) un pārstāt līņāt.
PiemēriVakar visu dienu nolīņāja.
- Vakar visu dienu nolīņāja.