Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nolūkot
nolūkot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Vērīgi skatoties, izraudzīt, izvēlēties (ko); noskatīt.
PiemēriNolūkot sev kāzu tērpu.
1.1.Vērojot un vērtējot, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku); noskatīt.
PiemēriNolūkot līgavu, nākamo sievu.