nolūrēt sarunvaloda
nolūrēt -lūru, -lūri, -lūr, pag. -lūrēju darbības vārds; intransitīvs
1.Noskatīties, paskatīties.
PiemēriAizdomīgi nolūrēt.
- Aizdomīgi nolūrēt.
- Nikni nolūrēt.
1.1.transitīvs Noskatīties (ko), parasti slepus.
PiemēriNolūrēt pa logu, kā aizbrauc kaimiņi.
- Nolūrēt pa logu, kā aizbrauc kaimiņi.
- Nolūrēt, kur mašīnas īpašnieks noliek atslēgas.
- Nolūrēt caur durvju šķirbu, ko dara vecāki.