Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
noma
noma [nuõma] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Lietošana uz laiku par noteiktu samaksu; īre.
PiemēriTelpu noma.
  • Telpu noma.
  • Zemes noma.
  • Vienoties par nomas maksu.
  • Nomas līgums.
1.1.Maksa par (kā, piem., mantas, zemes, telpu) lietošanu.
PiemēriNomas maksa.
  • Nomas maksa.
  • Iekasēt zemes nomu.
2.Iznomāšana.
PiemēriSlēpju, automašīnu noma.
  • Slēpju, automašīnu noma.
3.Nomātava.
PiemēriNomas darba laiks.
  • Nomas darba laiks.
  • Sporta inventāra nomas punkts.