Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nomainīt
nomainīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
nomainīties darbības vārds; atgriezenisks
nomaiņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Panākt, ka noteiktā amatā, darbā, pienākumu pildīšanā u. tml. stājas kāds cits.
PiemēriNomainīt ministru.
  • Nomainīt ministru.
  • Nomainīt direktoru.
  • Nomainīt uzņēmuma vadību.
  • Nomainīt komandas kapteini.
  • Nomainīt visu valdes sastāvu.
1.1.Stāties cita vietā, turpinot veikt to pašu darbu, uzdevumu u. tml.
PiemēriNomainīt saslimušos vai atvaļinājumā esošos strādniekus.
  • Nomainīt saslimušos vai atvaļinājumā esošos strādniekus.
  • Jauniņo dežuranti nomaina pieredzējusī kolēģe.
  • Glābēju komandas nepārtraukti nomaina viena otru.
2.Mainot aizstāt ar citu (tāda paša veida priekšmetu).
PiemēriNomainīt automašīnai riepas, eļļu.
  • Nomainīt automašīnai riepas, eļļu.
  • Nomainīt jaunu ūdens filtru.
2.1.Mainot iegūt ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
PiemēriNomainīt dzīves vietu.
  • Nomainīt dzīves vietu.
  • Nomainīt karjeru ASV pret darbu Latvijā.
2.2.Mainot ieviest, sākt lietot ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
PiemēriNomainīt pasi.
  • Nomainīt pasi.
  • Nomainīt paroli.
  • Ārsts nomainīja zāles.
3.formā: trešā persona Stāties cita vietā; sekot.
PiemēriViena paaudze nomaina otru.
  • Viena paaudze nomaina otru.
  • Piena zobus nomaina pastāvīgie zobi.
  • Pavasari nomainīja vasara.