nomainīt
nomainīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
nomainīties darbības vārds; atgriezenisks
nomaiņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Panākt, ka noteiktā amatā, darbā, pienākumu pildīšanā u. tml. stājas kāds cits.
PiemēriNomainīt ministru.
1.1.Stāties cita vietā, turpinot veikt to pašu darbu, uzdevumu u. tml.
PiemēriNomainīt saslimušos vai atvaļinājumā esošos strādniekus.
2.Mainot aizstāt ar citu (tāda paša veida priekšmetu).
PiemēriNomainīt automašīnai riepas, eļļu.
2.1.Mainot iegūt ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
PiemēriNomainīt dzīves vietu.
2.2.Mainot ieviest, sākt lietot ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
PiemēriNomainīt pasi.