Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nomaitāt
nomaitāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Nonāvēt.
PiemēriManu tēvu izsūtīja uz Sibīriju, tur viņš tika nomaitāts.
1.1.Iznīcināt.
PiemēriStiprās vētras un sals nomaitāja ražu.