Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nomaitāt
nomaitāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Nonāvēt.
PiemēriManu tēvu izsūtīja uz Sibīriju, tur viņš tika nomaitāts.
1.1.Iznīcināt.
PiemēriStiprās vētras un sals nomaitāja ražu.