iznīcināt
iznīcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā; nonāvēt.
PiemēriIznīcināt ienaidnieku.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst.
PiemēriViesuļvētra iznīcinājusi lauksaimniecības ražu.
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
PiemēriUgunsgrēks iznīcina ēkas.
2.Novērst, likvidēt.
PiemēriIznīcināt ļaunumu.
2.1.pārnestā nozīmē Panākt, ka (cilvēks kā personība) zaudē savu nozīmi, ietekmi, kļūst nevērtīgs.
PiemēriNedrīkst ar vārdiem aizvainot un iznīcināt cilvēkus.
2.2.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka izzūd.
PiemēriIznīcināt cerības.