sirpis
sirpis -pja, dsk. ģen. -pju lietvārds; vīriešu dzimte
1.Roku darbarīks, piem., labības, zāles griešanai – rokturī iestiprināts, puslokā izliekts asmens ar sašaurinātu galu.
PiemēriPļaut ar sirpi.
Stabili vārdu savienojumiSirpis un āmurs.
1.1.Priekšmets, veidojums, kam ir pusloka forma ar sašaurinājumu galos.
Piemēri..viņa milzīgais sirpja deguns raudzījās tieši svērteniski lejup..
Stabili vārdu savienojumiMēness sirpis.