sirpis
sirpis -pja, dsk. ģen. -pju lietvārds; vīriešu dzimte
1.Roku darbarīks, piem., labības, zāles griešanai – rokturī iestiprināts, puslokā izliekts asmens ar sašaurinātu galu.
PiemēriPļaut ar sirpi.
- Pļaut ar sirpi.
Stabili vārdu savienojumiSirpis un āmurs.
- Sirpis un āmurs — vēsturisks Padomju Savienības emblēma, kas simbolizē darbaļaužu varu, strādnieku un zemnieku savienību.
1.1.Priekšmets, veidojums, kam ir pusloka forma ar sašaurinājumu galos.
Piemēri..viņa milzīgais sirpja deguns raudzījās tieši svērteniski lejup..
- ..viņa milzīgais sirpja deguns raudzījās tieši svērteniski lejup..
Stabili vārdu savienojumiMēness sirpis.
- Mēness sirpis — mēness apgaismotā daļa, kas redzama kā sirpis.