Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pienaine
pienaine dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
PiemēriParastā pienaine.
  • Parastā pienaine.
  • Pelēkā pienaine.
1.1.formā: daudzskaitlis Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
PiemēriPienaines un citas rudens sēnes.
  • Pienaines un citas rudens sēnes.