pienākums
pienākums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
PiemēriPienākuma apziņa.
- Pienākuma apziņa.
- Pienākums pret dzimteni.
- Cilvēka pienākumi pret savu valsti, tautu, sabiedrību, ģimeni, citiem cilvēkiem.
- Bērna tiesības un pienākumi.
- Vecāku pienākums ir rūpēties par savu bērnu.
- Mūsu pienākums ir nodot tradīcijas tālāk.
1.1.formā: daudzskaitlis Tas, kas (kādam) ir jādara, atrodoties kādā amatā, strādājot kādā profesijā.
PiemēriĢimenes ārsta pienākumi.
- Ģimenes ārsta pienākumi.
- Pildīt satiksmes ministra pienākumus.
- Uzticēt vadītāja amata pienākumus.
- Iecelt direktora pienākumu izpildītāju.
1.2.Tas (piem., konkrēts darbs, uzdevums), kas (kādam) ir jāveic.
PiemēriSabiedriskie pienākumi.
- Sabiedriskie pienākumi.
- Bērna pienākumi mājās.